Investora ceļvedis izdzīvošanai (un uzplaukumam) pasaulē pēc Covid-19

Vai esat dzirdējuši par speciālajām ekonomiskajām zonām (SEZ)? Izsenis valdības, imperatori, karaļi un karalienes ir snieguši tirgotājiem un investoriem īpašas atlaides, atkāpjoties no standarta importa un eksporta nodokļu režīmiem un noteikumiem, pretī saņemot tik ļoti nepieciešamo vienmērīgu ieņēmumu plūsmu. Viens no zināmākajiem 20. gadsimta SEZ ieviešanas veiksmes stāstiem ir rūpīgi pārdomātais Ķīnas attīstības stāsts, kas ļāva tai pārtapt no valsts, kas saskaras ar lielām ekonomiskām grūtībām, par vienu no bagātākajām ekonomikām pasaulē. Ķīnas pieredze attiecībā uz SEZ laika gaitā ir mainījusies. Viss sākās 1980. gadu sākumā, kad atsevišķās SEZ teritorijās, piemēram, Šeņdžeņā, valdība ieviesa uz tirgu vērstas reformas. Kopš tā laika SEZ ir ievērojami veicinājušas Ķīnas attīstību. Tās ir ļāvušas eksperimentēt ar tirgus orientētām reformām un darbojušās kā katalizators efektīvai vietējo un starptautisko resursu sadalei. SEZ devums veido 22% no Ķīnas IKP, 45% no visām valsts tiešajām ārvalstu investīcijām un 60% no eksporta. Tiek lēsts, ka Ķīnas SEZ ir radījušas vairāk nekā 30 miljonus darbavietu un palielinājušas tajās iesaistīto lauksaimnieku ienākumus par 30%. Šobrīd speciālajās ekonomiskajās zonās tiek izmantota daudznozaru attīstības pieeja un galvenā uzmanība tiek pievērsta gan vietējam, gan ārējam tirgum. Tās piedāvā virkni stimulu, tostarp, bet ne tikai, infrastruktūru, nodokļu un muitas nodevu atbrīvojumus un vienkāršākas administratīvās procedūras.

Ņemot vērā Covid-19 otro vilni pasaulē un finansiālo spriedzi, ko tas nes lielākajai daļai pasaules valstu, ir grūti saglabāt pozitīvu nostāju. Tomēr tagad vairāk nekā jebkad ir svarīgi runāt par to, kā Eiropa tiek galā ar negaidīto ekonomisko slogu un kādā veidā valstis un uzņēmēji var izkļūt no šīs bezprecedenta situācijas, kļūstot stiprāki. Protams, 2020. gada pirmajā pusgadā tāpat kā jebkura cita Eiropas Savienības valsts Latvija ir piedzīvojusi recesiju. Tomēr, pateicoties proaktīvai valdības rīcībai, līdz šim Latvijas piedzīvotā ekonomiskā lejupslīde ir bijusi mazāka nekā vidēji ES.

Turklāt Latvijas valdība ir apņēmības pilna sniegt atbalstu uzņēmējiem un veicināt uzņēmējdarbību visā Latvijā. Piemēram, sākot ar 2020. gada 30. decembri, krīzes skartie uzņēmēji varēs saņemt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu vai nodokļu sadalījumu vairākos maksājuma periodos uz laiku līdz trim gadiem.Ņemot vērā koronavīrusa krīzi, Eiropas Savienība ir uzsākusi atbalsta programmas kopumā par 3,7 triljoniem eiro. Tiem, kuri vēlas investēt Latvijā, tas paver lielisku iespēju. Eiropas Komisija, uzsverot Eiropas ekonomikas atveseļošanās ietvaru nākamajos septiņos gados, ir nākusi klajā ar priekšlikumu, kas ļauj Latvijai piekļūt gandrīz 12 miljardiem eiro no ES budžeta, kas ir tikpat daudz kā pēdējos 15 gados kopā. Viena no shēmām atbalstīs uzņēmumus, kuru eksporta darbību skāris koronavīrusa uzliesmojums. Paredzams, ka programma sniegs aizdevumus līdz pat 160 miljoniem eiro. Atbalsts būs pieejams vidējiem un lieliem uzņēmumiem, kuru eksports veido vairāk nekā 30% no to gada apgrozījuma.

Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) jeb industriālie parki izplatās visā pasaulē un var būt veiksmīgi instrumenti industrializācijas veicināšanai, ja tiek pareizi īstenoti pareizajā kontekstā. Latvijā darbojas 5 speciālās ekonomiskās zonas, no kurām viena ir Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona ar kopējo platību 1155 ha. Ne visas SEZ visā pasaulē ir vienādi veiksmīgas, un lielākajā daļā gadījumu viens no neveiksmju cēloņiem ir meklējams nepiemērotas vietas izvēlē, kas prasa lielus kapitālieguldījumus vai kas atrodas tālu no infrastruktūras mezgliem. Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas teritorija ietver Rēzeknes pilsētas teritoriju un Vērēmu, Griškānu, Ozolaines pagastu lauku teritorijas, un tā atrodas vienā no nozīmīgākajiem starptautisko transporta koridoru krustojumiem ar tiešu piekļuvi ES, Krievijas un NVS valstu tirgiem. Gandrīz visas pasaules brīvās zonas ir sajutušas COVID-19 ekonomisko ietekmi.  Septembrī 76,5% RSEZ uzņēmumu ziņoja par apgrozījuma samazināšanos COVID-19 ietekmes dēļ, savukārt 17,6% RSEZ uzņēmumu apgalvoja, ka apgrozījums ir palielinājies. Koronavīrusa izplatība ir veiksmīgi ierobežota – Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā nav bijis COVID-19 gadījumu. Situācija nodarbinātības jomā ir nedaudz atšķirīga. Lielākā daļa uzņēmumu (70,6%) ir spējuši saglabāt visus darbiniekus, 23,5% uzņēmumu ir palielinājuši darbinieku skaitu, un tikai 11,8% to ir samazinājuši. Aptuveni 35% uzņēmumu sagaida ekonomisko apstākļu uzlabošanos tuvākajā nākotnē, bet 47,1% uzskata, ka ekonomiskā situācija saglabāsies stabila. Šajos apstākļos Rēzeknes Speciālā ekonomiskā zona ir piedāvājusi atbalstu uzņēmējiem, samazinot nomas maksu un īstenojot pasākumus COVID-19 seku mazināšanai un novēršanai, ieskaitot aizsarglīdzekļu iegādi, darbinieku apmācību programmas u.c.

Uzņēmējdarbības īstenošana speciālajā ekonomiskajā zonā, pamatojoties uz attiecīgu atļauju, cita starpā var sniegt ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus. Papildus tam, ka te atrodas liels un nozīmīgs dzelzceļa mezgls, Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas priekšrocības ietver līdz 100% nekustamā īpašuma nodokļa samazinājumu, līdz 80% uzņēmumu ienākuma nodokļa samazinājumu un līdz 80% ieturējuma nodokļa samazinājumu dividendēm, apsaimniekošanas maksu un maksu par intelektuālā īpašuma izmantošanu. Lai arī COVID-19 pandēmija un tās ietekme uz ārvalstu tiešajām investīcijām pasaulē ir izaicinājums brīvo zonu izturībai, Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas investīciju plūsmu stiprinās valsts investīciju pieaugums, kas noteikts valdības lēmumos. Turklāt pēdējos gados ir īstenoti vairāki infrastruktūras attīstības projekti ceļu un inženierkomunikāciju rekonstrukcijai. Ir pabeigta ražošanas objektu celtniecība un atjaunošana, kā arī rūpniecisko teritoriju atjaunošana vairāk nekā 20 miljonu eiro vērtībā. Tāpēc ir pārliecība, ka minētās investīcijas un situācija Latvijā COVID-19 kontekstā ļaus uzplaukt uzņēmumiem Rēzeknes Speciālajā ekonomiskajā zonā.